“Cilvēki tur” Karostā

Sestdien, 8.decembrī, pulksten 16:00 Karostas cietumā, turpinot projektu KINOPUNKTS, demonstrēs režisora Aika Karapetjana filmu “Cilvēki tur”. Lai gan filma stāsta par notikumiem Rīgas mikrorajonā, tie tikpat labi varētu risināties Liepājas Karostā.

Visiem, kas noskatīsies filmu, būs iespēja pēc tam BEZ MAKSAS iziet gida vadītā ekskursijā pa Karostas cietumu. Izmantojiet iespēju!

“Cilvēki tur”. Jans kopā ar draugu Krekeru cīnās par savu vietu skarbajā mikrorajona pasaulē, viņu kontā jau ir vairākas zādzības un citi likumpārkāpumi. Pēc tikšanās ar Sabīni, skaistu meiteni no pārtikušas ģimenes, Jans vēlas mainīt savu dzīvi un meklē ceļu uz labāku sabiedrību. Taču izrādās, ka pievienoties “zelta jaunatnei” nav tik vienkārši – viņa cerības uz mīlestību un jaunām iespējām draud sabrukt, un šķiet, ka šajā dzīvē viņš var paļauties tikai pats uz sevi.

Filma tika uzņemta 2010.gada oktobrī vairākos Rīgas mikrorajonos un autentiskos, ikdienā apdzīvotos dzīvokļos, kas tika noīrēti uz filmēšanas laiku. Dažos no tiem aktieri arī reāli apmetās uz dzīvi.

Galveno lomu tēlotājus režisors un producents pēc ilgstošiem meklējumiem atrada Pēterburgā, vectēva lomu atveido Lietuvas Krievu drāmas veterāns Eduards Murašovs, savukārt pārējo lomu tēlotāji lielākoties ir neprofesionāļi.

Filma krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Filmas garums: 1h 30 min

Līdz 16 gadu vecumam filmu skatīties neiesakām.

 

Diena, 6.03.2012.

Jaunā režisora Aika Karapetjana pilnmetrāžas spēlfilma Cilvēki tur ir pirmā valsts finansētā Latvijas spēlfilma pēc neatkarības atgūšanas, turklāt uzņemta krievu valodā. Aptaujātie eksperti filmas valodu min kā tās lielāko trumpi un uzteic jaunā režisora drosmi, talantu un tēmas izvēli.

Režisors Dāvis Sīmanis uzskata, ka šī filma ir paveikusi daudz vairāk nekā citas pēdējo gadu laikā tapušās Latvijas filmas, jo tā atklāti runā par problēmām starp latviešiem un krieviem. “Tas, ka filma uzņemta krievu valodā, piešķir tai autentiskumu. Latvijā patiešām pietrūkst filmu, kas uzņemtas krieviski. Un būtiskākais ir tas, ka, ja filma spēj aizsniegt skatītāju, tad nav nekādu ierobežojumu tam, kādā valodā tā ir uzņemta,” uzskata D.Sīmanis.

Režisors arī uzskata, ka “šī filma noteikti ir paraugs Latvijas kino tehniskajos nosacījumos, jo tai ir precīza struktūra, tas ir pamatīgs, kopējs darbs, kā arī tai piemīt absolūta profesionālā sterilitāte, kas dažkārt aizēno filmā aizskartās problēmās”.

“Cilvēki tur ir stāsts par iederēšanos – par savējiem un svešajiem. Par vietas meklēšanu starp vienaudžiem un radiniekiem, starp pagalma biedriem un starp tiem, kam dzīvē paveicies vairāk nekā tev,” ar saviem iespaidiem dalās Veto Magazine kultūras redaktore Zane Volkinšteine. Viņasprāt, režisora kino valoda ir skarba, un filma varētu būt tiešs trāpījums apjukuša, pret ikdienas procesiem vienaldzīga jaunieša vaigam. Z.Volkinšteine slavē režisora un operatoru darbu, kas filmā ir bijis patiešām krāšņs un savdabīgs: “Lai kā arī katram veiktos ar savas personīgās dzīves sakārtošanu, Cilvēki tur ir notikums Latvijas kino dzīvē. Tā kā šādi notikumi pārāk bieži negadās, tas varētu būt neslikts iemesls filmu noskatīties.”

Kino pētniece Līva Pētersone uzskata, ka filma Cilvēki tur ir sen gaidīts svaiga gaisa malks Latvijas kino scēnā. “Aika darbs ir spilgts apliecinājums režisora talantam – drosmīgs, izaicinošs, meistarīgi nostrādāts, īpaši izceļama dinamiskā montāža un hipnotizējošais skaņas celiņš,” norāda L. Pētersone. Viņa uzsver, ka režisora darbā ir manāma ietekme no franču jaunā ekstrēmisma – niknuma, vardarbības un bezcerības. L.Pētersone ir pārliecināta, ka filmas galvenais sasniegums ir tas, ka par to vairs nav vajadzības runāt vienīgi Latvijas kino kompromisu kontekstā. “Filma nav ne par latviešiem, ne krieviem, bet ir autentisks stāsts – abstrakcija, kas uzrunā personiski,” secina kino pētniece.


-->