Karostas festivāls 2019
KAD? no 28.maija – 9.jūnijam
KUR? Liepājā, Karostā
KĀPĒC? Lai atzīmētu Latvijas brīvības cīņu simtgadi un godinātu Neatkarības kara varoņus.
KAS NOTIKA?
No 28.maija – 9.jūnijam Starptautisks mākslinieku plenērs Redānā
7.-9.jūnijā Foto plenērs “Karosta – foto osta”
Redānā 9.jūnijā Piemiņas vietas Karostas komendantam virsleitnanatam Robertam Radziņam, kurš apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par kaujām Redānā 1919.gada 14.novembrī un kurš atdeva savu dzīvību par Latvijas brīvību, atklāšana. Iepazīšanās ar starptautiskā mākslinieku plenēra dalībniekiem, mākslas darbu prezentācija. Jaunizveidotās “Brīvības takas” atklāšana.
18.jūlijā Lielformāta brīvdabas foto izstādes atklāšana Karostas cietuma pagalmā.
Karostas festivāls tika rīkots sadarbībā ar Artrvl.com
Projektu atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldība.
STARPTAUTISKĀ MĀKSLINIEKU PLENĒRA LAIKĀ TAPUŠIE DARBI APSKATĀMI REDĀNĀ
Robin Abramovic (Austrija)
“Nezināmais karavīrs”. Glezna – piemineklis, kas veltīts drosmīgo latviešu brīvības cīnītāju piemiņai. Latvijas Neatkarības kara pirmajos gados pret Sarkano armiju latviešu karavīri cīnījās bez īstiem formastērpiem, bez piemērotiem apaviem, taču ar lielu degsmi un bezbailīgām sirdīm, kas ilgojās brīvības. Sienas gleznojums ir radīts, iedvesmojoties no vietējā fotogrāfa Kaspara Strēļa fotogrāfijas, un tajā attēlots Mārtiņš Lasmanis.
“Kara asaras”. Karā aizgājuša karavīra sievas portrets. Sienas gleznojums radīts uz mitras sienas, tādēļ ar laiku tekošais ūdens aizsaklos gleznojumu nebūtībā. Tekošais ūdens šeit simbolizē sievietes asaras, izraudātas katru nakti, tomēr cerot un gaidot iemīļoto mājās no kara. Taču viņš neatgriezās.
Muriel Rebora (Argentīna)
Videodziesmas ir manis radīta mākslas forma, kas apvieno manu mūziku un nomadu dzīvesveidu. Es tās izmantoju, lai dalītos ar savām emocijām, domām un idejām, kā arī attēlotu īpašas vietas, kuras es atklāju savos ceļojumos. Vietas, kurās es ierakstu videodziesmas, dziļi saistās ar unikālo pieredzi, ko gūstu ceļojumu laikā. Šajā reizē es uzdevu vietējiem iedzīvotājiem jautājumu, ko viņiem nozīmē brīvība. Es izmantoju viņu sniegtās atbildes, lai uzrakstītu vārdus videodziesmai, kuru komponēju un ierakstīju Redanā Karostas Festivāla laikā.
JP Pemapsorn (Taizeme)
“Pasaules spārni”. Projekts, kas radīts saskaņā ar koncepciju, ka brīvība pieder visiem. Spārni veltīti latviešiem, kuri atbrīvoja savu valsti no divu lielvaru kontroles… Spārnu raksts un detaļas reprezentē drosmīgos varoņus, kuri cīnījās par savu brīvību. Apmeklētāji laipni aicināti uzņemt savas fotogrāfijas ar šiem spārniem.
“Tīģeris” ir mans paraksts. Tas simbolizē drosmi un uzdrīkstēšanos. Tīģeris ir neatkarīgs un skaists dzīvnieks, gluži kā šī valsts.
Luan Li (Ķīna)
“Sargeņģelis”. Sienas gleznojums veltīts varonīgo karavīru, kuri ziedoja savas dzīvības brīvības cīņās, piemiņai. Mākslas darbs radīts, godinot viņu izcīnīto kauju, cerībā, ka kritušie varoņi ir raduši mieru debesīs. Gleznojumā attēlotais spārnotais karavīrs turpinās būt Redana sargeņģelis mūžīgi.
Clara Cabrera (Spānija)
Nezināmie kareivji. Gleznots pēc senas fotogrāfijas. Māksliniece ar savu darbu vēlas godināt šo vīru piemiņu.
Luis Guevara (Venecuēla)
Karostas komendanta virsleitnanta Roberta Radziņa portrets.
R.Radziņš apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. g. 14. novembra cīņām Liepājas Karostas rajonā, Šķēdes pozīcijās un pie Tosmares ezera. 1919. gada 14. novembrī Radziņš ar savu 55 cilvēku lielo komandu izdzina pretiniekus no Redāna un aiztrieca pāri Tosmares ezeram, bet pats krita varoņa nāvē. Minētā kauja bija pagrieziena punkts Latvijas vēsturē. Bermontieši pēc tās pameta Latviju.
Bartosz Janczak (Anglija) and Kim Schmitz Coll (Spānija)
Skulptūra attēlo divas naidīgas lielvaras un Latviju pa vidu kā trauslu struktūru, kas tomēr spēj izlauzties brīvībā. Kompozīcijas vēstījums ir, ka visam pasaulē jāatrod līdzsvars.
Predrag Radonavovic (Serbija)
Mākslinieks savā darbā izmantojis latviešu ornamentus un Latvijas karoga krāsas, tā godinot Brīvības cīņu piemiņu.
Ramunas Vaicekauskas (Lietuva)
Brīvība ir ideja, kas var izdzīvot tik ilgi, kamēr cilvēki par to cīnās. Šī cīņa nav galā, kamēr pasaulē nav iestājies mūžīgs miers, un šī cīņa nav zaudēta, kamēr vien nav zaudēta pēdējā cerības dzirksts.
Egons Peršēvics (Latvija)
Piemiņai
Ir tāds spēks, kas liek vāji apbruņotiem un apmācītiem vīriem celties un iet pretī pārspēkam. Paldies viņiem.
Ieva Engelmane-Galagher (Anglija
Stāsts par sievietēm, kuras stāstīja pasakas bērniem, lai izdzīvotu. Pasakas par to, kā vīrieši karoja par savu zemi. Iedvesma gleznai radās no latviešu tautas pasakām, kuras ir krāsainas un bērnišķīgas, bet visā dziļumā traģiskas.
Agnese un Jānis Rudzīši (Latvija)
Vienmēr būs kāds, kurš vēlēsies apspiest un iekarot, arī tādi, kuri vēlas būt brīvi un izrauties no važām. Brīvība ir brīnišķīgs vārds ar pārpasaulīgu sajūtu. Vēsturiski redzams, ka tautas alkst būt sava ceļa gājējas un neatkarīgas, bet iegūstot brīvību, realitāte daudziem sagādā vilšanos. Jo upura loma ir/bija ērts stāvoklis. Tomēr brīvība pieprasa darbu, rīcību, lēmumu pieņemšanu. Ir jādomā pašam un nedrīkst gaidīt, kad kāds pasviedīs ideju, naudu, pabalstu vai vismaz miltu maisu…
VIDEO REPORTĀŽAS