Karostas festivāls 2021
GALERIJA
Šogad Karostas festivāla pasākumi risināsies visas vasaras garumā, notikumus pielāgojot valstī noteiktajiem ierobežojumiem.
Karostas festivāla ieskaņas pasākums notika no 6.-19.jūnijam.
Visas festivāla aktivitātes ir pielāgotas valstī noteiktajiem covid ierobežojumiem un drošības noteikumiem.
Karostas festivāls notiks jau trešo gadu. Šī gada festivāla tēma – SAPNIS. Sapnis par Karostu, kādu to vēlamies redzēt.
6.jūnijā sākās mākslas plenērs, kurā piedalās tādi pazīstami mākslinieki kā Ivars, Helēna un Anna Heinrihsoni, A.Vītoliņš, A.Jākobsons, K.Brekte, E.Zunde un tēlnieks E.Peršēvics.
Četri no māksliniekiem – tēlnieks Egons Peršēvics, gleznotāji Andris Vītoliņš, Atis Jākobsons un Elīna Zunde – strādā Karostas ūdenstornī.
Interesenti Karostas ūdenstorni var apmeklēt sekojošos laikos:
15.-19.jūnijā no pl.12-19, iepriekš zvanot pa tel. 29930936.
Sākot no 21.jūnija darba dienās no pl.15-18, brīvdienās no pl.12-16, iepriekš zvanot pa tel. 29930936.
Redanā strādāja četri mākslinieki – Ivars, Helēna un Anna Heinrihsoni un Kristians Brekte, kā arī jaunie mākslinieki – LMMDV audzēkņi un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas absolventi. 6 minūšu garu audio-video performanci speciāli Karostas festivālam veidoja multimākslinieks Ritvars Embrekts.
Redana darba laiks – katru dienu no pl.11-17.
Savukārt Karostas cietumā vienu no kamerām izgleznoja un iekārtoja divas mākslinieces – Agita Maķevica un Kristīne Dekovice.
Karostas cietuma darba laiks – katru dienu no pl.9-19.
Savu vietu Ziemeļu fortos pie izejas uz jūru atradis viens no Karostas festivāla mākslas darbiem – Madaras Melas veidotais “Bahilu automāts”. Madara pārstāv jauno mākslinieku apvienību 4K, kas apvieno četrus LMA scenogrāfijas nodaļas 2021.gada absolventus. Instalācija “Bahilu automāts” radīta, domājot par tehnoloģisko revolūciju un iedvesmojoties no operas “Einstein on the Beach”. Cilvēki mūsdienās kļūst vairāk robotizēti un attālinās no dabas. Cilvēkiem, kam nav vajadzības un vēlmes veidot fizisku kontaktu ar jūras smiltīm, būs iespēja iegādāties bahilas, jo jūras smiltis taču nav sterilas…
Karostnieks Aleksejs Elementton zīmē lielformāta gleznojumu “Karosta 360” uz piecstāvu mājas sienas Turaidas ielā 8a.
Sestdien, 12. jūnijā Karostas cietuma pagalmā notika diskusija par Karostas nākotni, kurā iesaistījās iedzīvotāju, NVO, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji. Diskusija tika filmēta un straumēta Karostas cietuma sociālo tīklu vietnē Facebook
Festivāla ieskaņas pasākumā tika piedāvātas divas bezkontakta aktivitātes apmeklētājiem – velo orientēšanos pa Karostas noslēpumainajām vietām un maršruts pa triju festivālu laikā tapušajiem mākslas objektiem. Velo maršruta karte un mākslas objektu karte visiem pieejama Karostas cietumā.
Karostas festivāla ietvaros vasaras gaitā turpināsies dažādas kultūras aktivitātes. Tās visas apmeklētājiem būs pieejamas bez maksas. Radītie mākslas darbi būs apskatāmi visas vasaras garumā un tiks papildināti ar dažādām starpnozaru kultūras aktivitātēm.
Karostas festivālu 2021 rīko Karostas glābšanas biedrība un finansiāli atbalsta Liepājas pilsētas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, a/s “Latvijas valsts meži” un Kurzemes plānošanas reģions.
Festivāla mākslinieki
Anna Heinrihsone
Anna Heinrihsone ir kostīmu māksliniece un scenogrāfe, kura paralēli darbībai teātrī aktīvi piedalās Latvijas vizuālās mākslas dzīvē, ir sarīkojusi 13 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 glezniecības un scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņas glezniecības un papīra darbos saplūst dažādu māksliniecisko tehniku un mediju ietekmes, kā arī atklājas interese par savas dzimtas un apkārtējās vides nepastarpinātu izziņu. Annas Heinrihsones darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Swedbank mūsdienu mākslas un KUMU muzeja kolekcijā.
Egons Peršēvics
E.Peršēvics darbojas tēlniecības žanrā, liekot lielu uzsvaru uz konceptuālo vēstījumu. Mākslinieka darbos ir jūtama tieksme pēc skaistuma. Egona mākslas darbu galvenais mērķis ir nodot skatītājam savu ideju, bet tajā pašā laikā saglabājot darba estētisko pievilcību, kas viņam ir ļoti būtiska. Citiem vārdiem sakot, „skaistums ir svarīgs pasaulei, un, ja stāstu ir vērts stāstīt, to vajag darīt skaisti”. Mākslas darbu materiāla un izmēra izvēle tēlniekam ir atkarīga no konkrētās idejas realizācijas. 2013. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā Egons Peršēvics ir ieguvis maģistra grādu (bakalaura studiju programmu turpat absolvējis 2010. gadā). Aktīvi piedalās izstādēs un mākslas akcijās jau kopš 2006. gada (personālizstādes 2015. un 2017. gadā). Ir saņēmis vairākas balvas un kā viesmākslinieks piedalījies gan ArtVilnius 2018, gan Tēlniecības Kvadriennālē Rīgā 2008. Kopš 2012. gada pasniedz zīmēšanu un veidošanu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā. Tēlnieks piedalījies arī 2019. un 2020. gada Karostas festivālos.
Ivars Heinrihsons
Ivars Heinrihsons ir šī laika viena no spilgtākajām personībām latviešu tēlotājā mākslā – gleznotājs, spožs neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā un daudzus gadus arī glezniecības profesors Latvijas Mākslas akadēmijā.
Ivars Heinrihsons: “Esmu gleznotājs, bet darbojos arī citās izteiksmes formās. Atrodoties pazemes drūmajos koridoros un iztēlojoties aizgājušos laikus, rodas vēlme kaut kur rauties, skriet vai kliegt. Tas sasaucas ar maniem līdzšinējiem motīviem glezniecībā, kur dominē iekšējs nemiers, kustība, ekspresija.”
Helēna Heinrihsone
Visu Helēnas Heinrihsones glezniecību varētu raksturot kā dienasgrāmatu. Jebkurš darbs ir konkrēts notikums vai pārdzīvotas sajūtas no gleznotājas dzīves. Visa Helēnas Heinrihsones glezniecība ir par Helēnu pašu, tomēr ne slēgta skatītājam. Helēnas Heinrihsones varā ir gleznot dziļi personisko un spēt uzgleznot to bez personiskām robežām, kur pašas piedzīvotais prieks un pārdzīvojumi kļūts par skatītāja privātiem notikumiem un sajūtām.
Helēna Heinrihsone: “Ierasti strādāju ar eļļas krāsām uz audekla, bet piesaista arī akvarelis, porcelāna apgleznošana, animācija. Reta iespēja ir siena, mūris – saikne ar arhitektūru, kas diktē savus nosacījumus. Pirms gada, apmeklējot Karostu, izjūtot vēstures traģiskos notikumus, kas kontrastēja ar plaukstošo dabu visapkārt, veidojās sajūtas, ka arī mana vieta ir šeit.”
Andris Vītoliņš
Andri Vītoliņu interesē cilvēce un cilvēks. Attēlojot materiālo pasauli, Andris Vītoliņš neglezno pašu cilvēku, bet gan viņa radītos objektus. Viņu aizrauj apkārtējās vides urbanizācijas process, kā rezultātā darbos dominē industralizācijas un tās produktu atspoguļojums – trolejbusi, tilti, pamestas ēkas un rūpnīcas. Andris Vītoliņš izstādēs piedalās kopš 1996. gada. Sarīkojis personālizstādes un piedalījies grupas izstādēs Zalcburgā, Maiami, Baku, Abu Dabī, Pekinā un citur. Kopš 2017. gada – LMA prorektors, pirms tam – Glezniecības katedras vadītājs.
Kristians Brekte
LMA Glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors. Kristiana Brektes vizuālajā valodā rodamas atsauces uz gotikas un blekmetāla subkultūrām, strītārtu, reliģiju, mākslas vēsturi un popkultūru. Brekti aizrauj sabiedrības tumšā puse un savos darbos viņš apspriež nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. Sižetiskais vandālisms autora instalācijās mijas ar formas tīrību un tehnisku nostrādātību, asi kritiskās vai atkailinošās norādes un citātus vienojot jau atpazīstamību iemantojušā estētikā. To iezīmē arī krāsu, materiālu, gaismas un skaņas izmantojums, kas allaž no jauna norāda uz Brektes interesi dekonstruēt tādas tradicionālas mākslas formas kā glezniecība vai tēlniecība un veidot atkāpi no klasiskās izpratnes par tām.
Atis Jākobsons
A. Jākobsons studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Strādā ne tikai glezniecības, bet arī grafikas, fotogrāfijas un instalācijas medijā. Dzīvo Rīgā un Berlīnē, pasniedz glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti daudzās personālizstādēs un vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Elīna Zunde
Elīna Zunde (1982) ir māksliniece, kas strādā, galvenokārt, zīmējuma un glezniecības medijos, taču savos darbos izmantojusi arī foto un video. Mākslinieciskā interese balstīta uztveres spēju sasaistē ar attēlošanas tradīcijām. Bieži centrālais tēls ir figūra, kas funkcionē kā struktūra personīgu novērojumu iedzīvināšanai un kā virsma materiālajam izteiksmes veidam. Elīna Zunde dzīvo un strādā Rīgā, ir Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras docente. Bijusi pasniedzēja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (2008-2012). Vada un organizē meistarklases jaunizveidotajā LMA Zīmēšanas specialitātē (2018), kā arī studentiem ārvalstīs.
Agita Maķevica
Agita Maķevica ir dzimusi vienā no skaistākajām pilsētām Baltijas jūras krastā – Liepājā. Sākusi zīmēt jau no agras bērnības, pirmo mākslas izglītību viņa ieguva Liepājas Bērnu mākslas skolā. Kopš tā laika viņa ir nemitīgi turpinājusi attīstīt savas mākslinieciskās prasmes, pašmācoties. 2012. gadā Agita absolvējusi Latvijas ekonomikas un kultūras universitāti ar bakalaura grādu interjera dizainā. Pēdējos desmit gadus viņa dzīvo Skotijā, kur turpina attīstīt savu māksliniecisko stilu zīmēšanā un glezniecībā, bieži vien ļaujoties eksperimentācijai ar dažādām tehnikām un materiāliem. Agita lielākoties koncentrējas uz abstraktu mākslas darbu radīšanu, jo tas viņasprāt aicina cilvēkus paskatīties uz objektiem no dažādām un negaidītām perspektīvām. Viņai patīk domāt, ka māksla ir kā eliksīrs dvēselei, kas var palīdzēt sasniegt meditatīvu stāvokli un savienot gan mākslinieku, gan tā mākslas cienītāju ar bezgalīgo Visumu.
Kristīne Dekovice
K.Dekovice ir liepājniece, radoša personība, kas jau no pirmssākumiem sadarbojas ar Karostas festivāla organizētājiem, Karostas glābšanas biedrību. Kristīne ir veidojusi Karostas cietuma un Karostas festivālu vizuālo identitāti. Karostas festivālā 2020. gadā, sadarbojoties ar festivāla dalībniekiem – dzejniekiem, Kristīne izveidoja Karostas cietumā “Dzejnieku kameru”, kas ir iecienīta nakšņotāju vidū.
Mākslinieku apvienība 4K
Madara Mela, Ieva Stalšene, Andris Kaļiņins un Katrīna Ieva – LMA scenogrāfijas nodaļas 2021.gada absolventu kurss, jau studiju laikā pārtapa mākslinieku apvienībā, un nosauca sevi par
4K. Grupu raksturo 4 patiesības, cieņa pret atšķirīgo, interese pret kontekstu, kurā atrodas mākslas darbs un gatavība kļūdīties. Mākslinieku realizētos projektus vieno scenogrāfiskā
domāšana un tie reprezentē scenogrāfu kā mākslinieku ārpus teātra.
Apvienības dalībnieki cits citu raksturo šādi:
Madara Mela: Madaru interesē cilvēka dvēseles emocionālais nospiedums. Pasauli viņa attēlo melnbalto krāsu toņu gammā, tās uzmanības centrā vienmēr ir kontrasts. Madara izveidotās
pasaules vizualitāte nepārtraukti mainās, piešķirot stāstam klusējošu skaņdarba melodiju.
Ieva Stalšene: Ievas mākslā pastāv nepārtraukta simbioze starp neaptveramo, garīgo un cilvēciski brutālo. Darbos risinātās tēmas mēdz skatītājus mulsināt, taču viņa nebaidās provocēt svešu
kaunu. Viņas radītais stāsts ir par dvēseliskām pieredzēm cilvēciskā pasaulē, kurā iņ nav atraujams no jaņ.
Andris Kaļiņins: Andra mākslā ir jaušama pasīvā agresija, ko skatītājs vēlas sajust. Viņš savos darbos operē ar cilvēciskā prāta pieredzēm. Radītie koncepti sevī nes bezgalīgu
dziļumu, kurā var gadīties arī noslīkt.
Katrīna Ieva: Katrīna pakļaujas tikai pašradītu noteikumu sistēmai. Katrīna is a rebell. Mākslā viņa ļoti bieži ar asprātības vieglumu spēj nopietni runāt par traģiskām tēmām. Katrīnas
mākslu raksturo paradokss.
Procesiem var sekot līdzi IG @4k_maksliniek